Lomuvaļķu loma neironu sistēmu izpratnē ar mākslīgās inteliģences un datorizētās modelēšanas palīdzību
Pētnieki dažādās universitātēs un institūtos izmanto dziļās apmācības un datorizētās modelēšanas tehnikas, lai izpētītu lomuvaļķu neironu sistēmas. Šī pētniecība kalpo kā pamats, lai saprastu lielākus un sarežģītākus smadzeņu veidus, tostarp cilvēku un peļu smadzenes. Konkrēti, zinātnieki vēršas pie lomuvaļķu vizuālās sistēmas, kas veido būtisku daļu no viņu smadzenēm. Pētot šo aspektu, pētnieki var iegūt vērtīgus ieskatus neironu procesos, kas var tikt piemēroti citiem organizmiem.
Izmantojot mākslīgās inteliģences (MI) metodes, pētnieki izstrādā modeļus, lai saprastu savienojamību starp dažādiem neironiem un kā vizuālā informācija tiek apstrādāta lomuvaļķu smadzenēs. Lai gan cilvēka smadzeņu kartēšana ir tālu mērķis, šī pētniecība sniedz cerību neuro MI jomā. Neuro MI mērķis ir izveidot savienojumus starp MI sistēmām un dzīvo organismu smadzenēm. Salīdzinot problēmu risināšanas pieejas starp MI sistēmām un dzīvniekiem, pētnieki var uzlabot savu izpratni par smadzeņu funkcionalitāti.
Savienojumu kartēšanas jomā arī pavēršas iespējas. Drīz tiks publicēti vairāki pētniecības projekti šajā jomā, atklājot jaunus ieskatus neironu ceļos.
Saistītajā pētījumā Šveices Smadzeņu Prāta institūta Neironu inženierzinātnes laboratorija un Janelia izpēta mijiedarbību starp neirobioloģiju, neironu inženierzinātni un robotiku. Pētījumā tiek pievērsta uzmanība augošajiem neironiem, kas pārraida signālus no dzīvnieka mugurkaula vai kukaiņa nervu vadītāja uz smadzenēm. Izklausoties, kā kukaiņi izvēlas stabilas kustības un atbilstošas darbības, izpētot šos neironus lomuvaļķu motorisko sistēmu, šīs zināšanas varētu tikt piemērotas pielāgojošu uzvedības veidošanai robotikā.
Kopumā šie pētījumi uzsvēra mazāku organizmu, piemēram, lomuvaļķu, izpētes nozīmi, lai izprastu lielo un sarežģīto neironu sistēmu noslēpumus. Ar mākslīgās inteliģences un dziļās apmācības palīdzību pētnieki pārsniedz sapratnes robežas par neironu apstrādes pamatprincipiem, kas varētu būt plaši pielietojami tādās jomās kā robotika un neirozinātne.
Avoti:
– Sākotnējais raksts
– Pētniecības pētījums publicēts žurnālā “Nature Neuroscience” (26. sējums, 682.-695. lpp.)
Marcins Frąckevičs ir slavens autors un emuāru autors, kura specializācija ir satelītu komunikācija un mākslīgais intelekts. Viņa ieskatu saturošie raksti iedziļinās šo jomu sarežģītībā, piedāvājot lasītājiem dziļu izpratni par sarežģītām tehnoloģiskām koncepcijām. Viņa darbs ir pazīstams ar savu skaidrību un pamatīgumu.
